Velvet vēsture
Sakarā ar neparastu maigumu un izskatu, kā arī augstās ražošanas izmaksas, samta bieži ir saistīta ar muižniecību. Velvet tika ieviests Bagdādē laikā, kad valdnieks Harun al-Rashid no Kašmiras tirgotājiem un Al-Andalus by Ziryab. Mamluka laikmetā Kaira bija pasaulē lielākā samta ražotāja. Liela daļa tā tika eksportēta uz Venēciju (no kurienes tā izplatījās lielākajā daļā Eiropu), Iberia un Mali impērija. Māles Musa I, Mali impērijas valdnieks, apmeklēja Kairu, ceļojot uz Meku. Daudzi arābu samta veidotāji viņu pavadīja atpakaļ Timbuktu. Vēlāk Ibn Battuta piemin, kā Mali valdnieks Suleimans (Mansa) uz Eidnes uzlika vietēji ražotu pilnīgi tumšzaļo samta kafantu. Mehmed II valdīšanas laikā pavāru padotie bija zilās krāsas kleitas (câme-i kebûd), koniskas cepures (külâh) un bagāžas bikses (çaksir), kas izgatavotas no Bursa samta. [Citāts bija nepieciešams]
Anglijas karalis Ričards II vērsās pēc viņa gribas, lai viņa ķermenis būtu apģērbts velveto 1399. gadā. [2]
Iedarbojas uz kaudzes samta.
Vienpadsmitajā izdevumā Encyclopædia Britannica ir aprakstīts samts un tā vēsture šādi:
VELVET, zīds tekstilmateriāls ar īsu, blīvu, plosītu virsmu. Visticamāk, samta auduma māksla radās Tālajos Austrumos; un tas nav līdz pat 14. gadsimta sākumam, ka mēs atrodam jebkādu teksta pieminēšanu. Samta īpašās īpašības, izcilais, tomēr mīkstais krāsas krāsas dziļums, ko tā izstādīja, to uzreiz atzīmēja kā derīgu materiālu baznīcas apģērbiem, karaļa un valsts apģērba gabaliem un grezniem apšuvumiem; un visskaistīgākās viduslaiku faktūras bija itāļu velvets. Daudzos veidos tie vislabāk tika apstrādāti ornamentēšanai, piemēram, mainot kaudzes krāsu, ražojot dažāda garuma kaudzēm (kaudze uz kaudzēm vai dubultā kaudze), kā arī ar brokādiem ar vienkāršu zīdu, ar neslīpētu kaudzi vai ar zelta auduma zeme, & c. Agrākais Eiropas māksliniecisko velveta avots bija Lucca, Dženova, Florence un Venēcija, kas turpināja izsūtīt bagātīgas samtainas tekstūras. Nedaudz vēlāk mākslu pārņēma flāmu audēji, un sešpadsmitajā gadsimtā Brigē ieguva reputāciju ceptiem, kas nebija mazāki par lielo Itālijas pilsētu [3].
